LMMAA izlase

By itf.latvia
Komentāri ir izslēgtiLMMAA izlase
  1. Par Latvijas MMA izlases biedru var kļūt katrs MMA sportists, kurš pārstāv kādu no klubiem, kas ir Latvijas MMA asociācijas biedri un kurš LMMAA organizētajā oficiālajā Latvijas MMA turnīrā ieņem 1. vai 2. vietu.
  2. Latvijas MMA izlases dalībnieka statusu apstiprina LMMAA valde.
  3. Latvijas izlases dalībnieka statuss sportistam negarantē vietu Latvijas delegācijā konkrētajā pasaules vai Eiropas čempionātā.
  4. Latvijas delegācijas sastāvu dalībai Eiropas un Pasaules čempionātos apstiprina LMMAA valde.
  5. Noteikumus un instrukcijas par Latvijas Nacionālās MMA izlases dalībniekiem reglamentē “Nolikums par Latvijas MMA izlasi”.

LMMAA PIEAUGUŠO IZLASE 2022


Arturs Skabarnieks

Arturs Skabarnieks

Ap 15 gadu vecumu es sāku iet uz boksa nodarbībām Grobiņā. Nodarbības notika vecā aukstā zālē bez ūdens. Tad arī iemīlēju šo sporta veidu, kurā var kādam iesist un tā pat arī dabūt pretī.

Tagad jau zāle ir diezgan kruta izaugusi un saucas seeburg boxing club.

Aizvadīju 9 cīņas visādos mazos turnīros: Ventspils pilsetas čempī 2. vieta, Jelgavā otrā vieta un Liepājā 2. vieta. Pirmo nekad nesanāca dabūt, jo biju smags un mani pretinieki pārsvarā bija vecāki, pieredzējušāki un šad tad arī smagāki. Lai sapratu: 16 gadu vecumā es svēru 90 kg, ja ne tuvu simtam.

6-3 boxing records tajā laikā.

Pēc tam aizbraucu strādāt uz Angliju, kur trenējos tēri tāpāc, ka patīk cīņa. Savam priekam gāju uz kickboxa treniņiem. Pēc tam strādāju Dānijā un mistiskā veidā nonācu klubā Rumble Kopenhāgenā, kur tad arī bija mana pirmā saskarsme ar MMA. Pats tur satiku 2 UFC cīkstoņus Dalby MMA un Pannie Kianzad, ar kuru, starpcitu, joprojām esmu kontaktā. Pēc tam atgriezos Latvijā. Sapratu, ka Liepājā baigās iespējas nav un jābrauc laimi uz Rīgu meklēt. Rīgā trenējos “šur tur it nekur krodziņā zem galda”, līdz mani ceļi krustojās ar Kasparu Semjonovu, kurš vada Berserk cīņu klubu.

Kopā esam startējuši vietējos turnīros, tikai ar pozitīvu iznākumu, un uz tādu pašu iznākumu ejam arī Eiropas čempionātā. Pārējais jau ir vēsture. Starp cīņas gaitām nodarbojos arī ar svarcelšanu, ko tagad, par laimi, esmu atmetis.


Aleksandrs Andrejevs

Aleksandrs Andrejevs

Mani sauc Aleksandrs Andrejevs, man ir 18 gadu un es jau kopš bērnības nodarbojos ar cīņas sportu.

Kad man bija 7 gadi, vecāki mani aizsūtīja uz karate treniņiem. Nodarbības notika manā skolā, tādēļ tas bija ļoti ērti. Pirmos 3-4 gadus pastāvīgi zaudēju, man nekas nepadevās un neizdevās, nekad pat netiku lidzpjedestālam. Tad visam jau gribēju atmest ar roku karate un iet spēlēt futbolu. Toreiz lielu lomu manā dzīvē un cīņu sporta karjeras turpināšanā nospēlēja mans sensejs Vsevolods Lebedevs. Viņš man iemācīja nepadoties un turpināt iet savu ceļu, lai kļūtu par čempionu. Par to viņam ļoti esmu pateicīgs.

Un lūk, pēc neilga laika arī ieguvu pirmās uzvaras, zelta medaļas un ticību savos spēkos. Ar katru gadu kļuvu arvien labāk: kļuvu par vairākkārtēju Rīgas un Latvijas čempionu, pat Lietuvas.

Mana vērtīgākā balva līdz šim ir zelta medaļa Eirāzijas čempionātā. Līdz tam bija jānoiet garš ceļš un mēs to gājām kopā ar treneri.

Galu galā, kad man palika 15 gadi, es sāku domāt, ka ar to man nepietiek, ka es gribu kaut ko vairāk. Pamazām sāku pāriet uz MMA. Sākumā nodarbojos ar boksu pie sava pirmā trenera Nazira Amanova, viņš man palīdzēja “uzlikt” rokas un ar viņu aizbraucām pat uz pāris turnīriem. Tad sapratu, ka kaut kas ir jāmaina, un sāku meklēt MMA klubu Rīgā. Pirmais klubs bija “Gracie Barra Brasa”, kur es sāku savu ceļu uz MMA. Pēc kāda laika sākās koronavīruss, trenažieru zāle kādu laiku tika slēgta, un es sāku meklēt, kur trenēties, kamēr viss bija slēgts. Šajā ceļā es satiku treneri, ar kuru mēs joprojām ejam roku rokā,– tas ir Kaspars Semjonovs un viņa klubs BerserkMMA. Viņš man piedāvāja trenēties ar viņu un mēs sākām pamatīgi strādāt, lai izlabotu manas kļūdas. Pēc kāda laika sāku piedalīties vietējos turnīros un mums viss sāka izdoties. Sapratu, ka šādi arī gribu turpināt un tagad braukājam pa visiem turnīriem, kas mums tiek piedāvāti, gūstam pieredzi un vienkārši izbaudām to, ko darām. Tagad pieturvieta mūsu ceļā ir Eiropas čempionāts Gruzijā, atlikušas tikai pāris dienas līdz mūsu izbraukšanai, un esam gatavi pārstāvēt savu valsti un parādīt to no labākās puses!

Comments are closed.